Toyota C-HR Izvērsts vērtējums

C-HR hibrīdversija faktiski ir Toyota Prius, tikai citā veidolā. Abiem modeļiem ir kopīga platforma, tiem ir tas pats 1,8 litru tilpuma benzīna motors un elektromotors, priekšpiedziņa un CVT transmisija. Hibrīdsistēmas kopējā jauda ir 122 ZS, un tā nepadara C-HR par raķeti. Tiesa gan, konkurenti ar 1,6 litru tilpuma dīzeļdzinējiem nav daudz ātrāki, taču tiem ir lielāks griezes moments. C-HR modifikācijai ar 1,2 litru tilpuma benzīna turbomotoru ir 116 ZS, taču tā ir vieglāka par hibrīdversiju un nodrošina straujāku paātrinājumu, apmēram vienā līmenī ar Seat Ateca 1,0 TSI un Nissan Qashqai 1,2 DIG-T.

Tas atkarīgs no izraudzītā motora. C-HR 1,2T ar 18 collu diskiem ir pilnībā pieņemama kombinācija – stūres reakcija ir precīza un informatīva, gaita nav pārāk mīksta un zvalstīga, kā dažiem citiem SUV, turklāt ceļa negludumus auto absorbē labāk, nekā, piemēram, Peugeot 3008. Hibrīdversija nav tik iespaidīga – papildus svars uzliek lielāku slodzi balstiekārtai, tie paši 18 collu diski no gaitas komforta viedokļa šķiet par lielu, 17 collu diski būtu labāka izvēle, taču auto vairs neizskatās tik labi. Svara dēļ arī vadāmība nav tik aizraujoša, kā 1,2T modifikācijai, taču to var konstatēt vien patiešām sportiskā braukšanas režīmā.

Nelielā ātrumā hibrīdversija pārvietojas tikai ar elektrību vien, tāpēc tā ir klusāka nekā benzīna vai dīzeļa alternatīvas. Diemžēl pat neliels paātrinājums prasa benzīna motora pieslēgšanos, kas, komplektācijā ar CVT transmisijas īpatnībām nekavējoties paceļ trokšņu līmeni salonā. Modifikācija ar 1,2 litru tilpuma benzīna motoru ir klusāka, turklāt šis motors ir klusāks, nekā, piemēram, VW grupas 1,0 TSI. Pretvēja šalkoņa varēja būt labāk apslāpēta.