Opel Insignia Grand Sport Izvērsts vērtējums

Lētākā bāzes versija pieejama ar 1,5 litru benzīna turbomotoru un 140 vai 165 ZS. Mēs esam izmēģinājuši jaudīgāko no abām versijām un secinājuši, ka tā ir pietiekami elastīga jau no zemiem dzinēja apgriezieniem, turklāt – diezgan ekonomiska. Ja nav jāveic lieli attālumi – zemā cena un degvielas patēriņš ir būtiski faktori, kas padara to par izskatīšanas vērtu priekšlikumu.

Benzīna motoru klāstā ir arī 2.0 litru turbomotors ar 260 ZS, kas pieejams tikai ar astoņpakāpju automātisko transmisiju. Tam ir salīdzinoši lielas uzturēšanas izmaksas un augsta cena, tāpec mums ir aizdomas, ka jaudīgākie dīzeļmotori varētu būt labāka izvēle.

Dīzeļmotoru klāstā ir 1,6 litru dzinējs ar 110 vai 135 ZS, vai arī 2,0 litru turbodīzelis ar 170 ZS. Lētākais no tiem – 110 ZS variants – ir vistaupīgākais ikdienas izmaksu ziņā, taču tiem, kam nepieciešams vairāk jaudas būs jāizvēlas kāds no pārējiem.

Līdz šim mums ir nācies izmēģināt Insignia Grand Sport ar standarta balstiekārtu un 17 collu diskiem. Uz līdzena ceļa gaitas komfortam nav ne vainas, taču bedraina lauku ceļu „trepe” ātri izsit to no līdzsvara. Papildaprīkojumā pieejamā adaptīvā balstiekārta šo jautājumu atrisina, taču mēs diez vai rekomendētu lielākus diskus jebkurā gadījumā. Mēģinot izpētīt auto vadāmību virāžās, rodas iespaids, ka tieši balstiekārta ir tas, uz kā rēķina Opel centušies ieekonomēt. Nevienu brīdi neatstāj sajūta, ka tas ir liels auto. Pagriežot stūri, paiet manāms laika sprīdis, līdz auto tiešām sāk mainīt virzienu. Par laimi – saķere ar ceļu ir laba.

1,6 litru dīzeļdzinējs nāk mantojumā no līdzšinējās paaudzes Insignia. Lai gan, stāvot pie auto, pēc skaņas var pateikt, ka tas ir dīzelis, salonā tā skaņa ir ļoti labi apslāpēta. Vēl klusāks ir 1,5 litru benzīna motors, taču jebkurā gadījumā motora troksnis nav tas, kas ir traucējošs – salonā vairāk jūtami ceļa trokšņi, kas garākos attālumos var šķist nogurdinoši.